Source: Saldie stāsti..
Saldie stāsti..
Cik bieži sociālajos tīklos mēs redzam skaistas bildes, visi smaidīgi un laimīgi, ceļo, atpūšās, ēd vakariņas tikai restorānos, vīrs nes puķes katru dienu un ne retāk, ka reizi mēnesī dāvina briliantus. Viss tik rožaini un pasakaini. Kāpēc neviens nedalās ar negatīvu pieredzi?
Diemžēl tā ir, ka mums patīk sapņot un neiedziļināties realitātē, jo realitāti bieži nav tāda, ka mums gribētos. Es pieļauju, ka pat pusei sociālo tīklu “iedzīvotāju” dzīve nav tāda, ka viņš to pasniedz savā profilā. Mēs, paši neapzinoties, dzīvojam priekš sociālajiem tīkliem, jo tur mūsu dzive var būt tieši tāda, kādu mēs vēlāmies. Bet kas notiek realitātē? Mani šī situācija patiešām biedē. Kad man ir labi, man nav laika vilkt arā fotoaparatu un taisīt 100 selfijus. Kad man ir labi, es negribu, lai par to zina visa pasaule. Līdz ar to es neesmu normāla, neesmu tāda kā parējie…
Es tiešām ceru, ka pasaule reiz kļūs gudrāka un beigsies šīs teātris. Un tieši tad mēs varēsim kļūt patiešam laimīgi, jo katrs dzīvosim SAVU dzīvi.
Šokolādes torte ar maskarpones krēmu
Mmmm..
Šokolādes nekad nevar būt par daudz, vai ne? Man noteikti piekritīs mans mazais dēls, kuram lielāka kāruma par šokolādes kūku nav. Pēc viņa domām to var ēst gan brokastīs, gan vēlu vakarā un jebkurā gadalaikā. Un ja vēl kūka taisīta no īstām lauku olām, sviestiņa un citām kvalitatīvām izejvielām, tad mana sirds reizēm nevar nepiekrist dēlam. Bet tikai reizēm 🙂 P.S. Šīs tortes šokolādes krēms man ir liels atradums- gaisīgs un glāsmains, bet reizē stingrs un noturīgs, turklāt tortei dod skaistu spīdumu.
Skatīt ziņu 250 more words
Pavasaris tuvojas!
Vitamīnu kokteilis
Pankūkas ar ikriem
Pankūkām:
1. Milti – 1/2 glāzes
2. 1 liela ola
3. Piens – 250 ml
4. Sāls “uz naža galiņa”
5. Cukurs – 1/2 t.k.
6. Olīveļļa – 1 ēd.k.
Pildījumam:
Krēmsiers – 180g
Sarkanie ikri – pēc garšas 🙂
Pagatavošana.
Olu sakuļ ar dakšiņu, pievieno sāli un cukuru, kuļ līdz viendabīgai massai.
Tad pievieno 50 ml piena un atkal visu kārtīgi sakuļ.
Pēc tan pievieno atlikušo pienu un olīveļļu, visu samaisa un atstāj uz 10 minūtem.
Uzkarsē pannu (ja nepieciešams pievieno taukvielas), lej mīklu, cep no abām pusēm.
Kad pankūkas nedaudz atdzisušas, smērē krēmsieru, pankūku sarulle un sagriež 3 cm
biezos gabaliņos.
Virsū liek ikrus (cik nav žēl).
Var rotāt ar zaļumiem.
Veidlapas, statūti, lēmums..
SIEVIETE BIZNESĀ
Sieviete biznesā – vēl joprojām skan nepilnvērtīgi, taču arī mums – mājsaimniecēm dažreiz gribās kļūs par biznesa lēdijām.
Sadaļā “Sieviete biznesā” noteikti nebūs padomi kā ir jādara, bet gan tikai un vienīgi mana pieredze.
Vēlies uzsākt savu biznesu? Rīkojies. Tas ir mans ieteikums. Sēžot un sapņojot nekas nenotiks. Bet ja spersi pirmo soli, apstāties vairs nevarēsi. Tāpēc rūpīgi apsver savu vēlmi veidot biznesu, izvērtē savas iespējas un rīkojies nekavējoties. Priekšā ir tāls, grūts, bet aizraujošs ceļš!
Rozes..
Vasaraaa…
Šodien beidzot sajutu vasaru…Nevis karstumu, sauli, bet tieši vasaru. Ir tāds “vasarīgs” noskaņojums, ar ko gribās dalīties (varbūt pie vainas vakardienas koncerts). Strauji tuvojas Jāņi, un personīgi man, tā ir zīme, ka ir steidzami jāsāk rīkoties – atpūsties un darīt to, ko gribās(pārsvarā), ko sirsnīgi novēlu arī pārējiem.
Izbaudiet vasaru, tā ir tikai reizi gadā…
No puķēm vismīļākās man rozes…
MAMMA MIA!
“Mamma Mia”…Nekad nezini no kurienes parādīsies iedvesma..Un tad vienu rītu, pārslēdzot TV kanālus, trāpiju tieši uz filmas sākumu…
Superīga saulaina filma + pirmās, nu jau karstās, dieniņas – ar šādu romantiski saulainu noskaņojumu tāpa manas kartiņas, saulei un mīlestībai veltītas.
Starp citu, kad pārgājis šoks no pirmajām karstajām dienām, laiks uztaisīt pedikīru, atrast pludmales čības(jo nagus vairs nav jāslēpj), ka arī ziemas zābakus derētu noslēpt skapja tālākajā stūrī(man to parasti sanāk izdarīt vasaras beigās, bet šogad jau ir izdarīts)…
Šajās bildēs ir mans pirmais šī pavasara pedikīrs (derētu patrennēties)…
Nākamais solis…Sākam mazāk strādāt, vairāk atpūsties, jo visu naudu nopelnīt tāpat nevar, ka arī laiku nopirkt nav iespējams, tāpēc baudam dzīvi šeit un tagad, neatliekam uz rītdienu to…vispār neko neatliekam uz rītdienu.
Un par bildēm..tās ir uzņemtas ar mobīlo tālruni, tāpēc kvalitāte nav perfekta (it kā ar fotokameru man sanāk labāk).
Apsveikuma kartiņa Māmiņai..
Cik patīkami saņemt dāvanas ar siltumu.. Laikam atkārtošos, bet, manuprāt, atklātne ir būtiska dāvanas sastāvdaļa, jo tā vēl ilgi atgādina par svētkiem un īpašiem mirkļiem.
Tāpēc padalīšos ar savu ideju, kā uztaisīt skaistu atklātnīti savai māmiņai viņas dienā.
Jums vajadzēs:
1. Krāsainu kartonu (izmērs ir atkarīgs no jūsu velmēm, bet neiesaku ņemt parāk lielu, man bija 10×10,5cm);
2. Baltu lapu (biezums ap 200g/m2);
3. Skrapbukinga papīru ( 4 kvadrātiņi, man bija 3×4 cm);
3. Caurumotāju “puķīte” 2.5cm (var iztikt arī bez tā, piemēram, uzzīmēt un izgriezt šablonu ar šķērēm, ka arī nav aizliegts uzreiz zīmēt puķītes uz papīra);
4. Caurumotāju malu noapaļošanai ( ja jūs vēlaties atstāt asas malas, dariet tā :));
5. Divpusēju līmlenti;
6. Pašlīmējošie divpusējie putu kvadrātiņi 20gb.
7. 2 gēla pildspalvas ( man-zelta un spilgti rozā)
8. Parasto zīmuli (var neizmantot, ja esat pārliecināti par sevi);
9. 3D laku ( tā nav obligāta atklātnes sastāvdaļa, bet man patīk visu sarežģīt);
10. Škēres
11. Labu garastāvokli.
Sākam ar puķīti. Es izgriezu puķīti ar figurcaurumotāju, noliku uz papīra, apvilku ar parasto zīmuli. Būs nepieciešamas 4 puķītes.
Pēc tam tos izkrāsoju ar gēla pildspalvām.
Ziedlapiņas (tikai tur, kur krāsots ar rozā pildspalvu) aizpildīju ar 3D laku. Tad puķītes izskatās apjomīgākas, taču tas būtiski palielina kartiņas pagatavošanas laiku (laka žūst apmēram 4 st.).
Kad laka ir izžuvusi, puķītes izgriežam.
Skrapbukinga papīra kvadrātiņiem noapaļojam malas.
Puķītes līmējam uz kvadrātiņiem (es izmantoju divpusējo līmlenti).
Tad no krāsaina kartona izgriežama kartiņas pamatni.
Arī noapaļojam malas.
Ar putu lipeklīšiem pielīmējam krāsainos kvadrātiņus pie kartiņas pamatnes,
vienam kavadrātiņam vajadzēs 5 lipeklīšus (katrā stūrī un pa vidu).
Ja vēlaties, varat uz kartiņas kaut ko uzrakstīt, es izgriezu vēl divus skrapbukinga papīra gabaliņus, salīmēju kopā un pielīmēju pie kartiņas pamatnes. Tad uzrakstīju ar zelta pildspalvu. Var rakstīt uzreiz uz pamatnes.
Kā redzat, daudz nevajag, lai rādītu, pēc manām domām, skaistu atklātnīti..Iespējams nesanāks perfekti, taču tas ir roku darbs, un tajā ir ieguldīts daudz pozitīvu emociju un mīlestības..
Bučas visām Māmiņām!
Priecīgas Lieldienas!
Lieldienas gaidot…
Apsveikuma kartiņa boulinga spēlētājam.
Kad notiek kaut kas svarīgs…vai slepenā kastīte.
Jūs atceraties kad apprecējas jūsu labākie draugi, vai kad un kur notika jūsu māsas dēla kristības? Kā svinēja jūsu vecāki 20 gadu jubileju? Nē? Mana vecvecmamma noteikti visu var noskaidrot stundas laikā, neizejot no mājām un nelietojot mobīlo. Kā? Ir tikai jāizņem slepenā kastīte no skapja un visa vajadzīga informācija ir jūsu rokās.
Bērnībā man patika pavadīt laiku, pētot šo slepeno kastīti kopā ar vecvecmammu, jo tas bija intersantāk par visām spēlēm un grāmatām. Kas tad tur glabājas? Visas dzīves garumā sakrātas pastkartītes, apsveikumu kartiņas un ielūgumi.
Cik daudz patīkamu emociju un atmiņu sagādā šīs kastītes saturs. To var zināt tikai tie cilvēki, kuri paši ir kaut ko līdzīgu redzējuši. Diemžēl mūsdienās viss notiek ar datora un mobīlā telefona palīdzību. Es nesaku, ka tas ir slikti, dators un mobīlais ir dzīves neatņēmamā sastāvdaļa, tomēr nedaudz pietrūkst siltuma, kuru sniedz ar roku darināta, vai vismaz ar roku parakstīta kartiņa. Vismaz man tā ir.
Kas notiek ar tiem foršiem apsveikumiem, kuri glabājās mūsu mobīlajā, tiklīdz mēs nopērkam jaunu telefonu? Nezinu kā pārējiem, bet man tie paliek vecajā telefona uz visiem laikiem, tātad diez vai pēc 30 gadiem es varēšu šos apsveikumus pārlasīt. Un kur paliek ar interneta stārpniecību sūtītie apsveikumi un ielūgumi? Tie parasti glābājās kopā ar pārējām vēstulēm un vizuāli ne ar ko neatšķirās. Un tas nav sliktākais. Sliktākais ir tas, ka pirms 10-15 gadiem izveidotas pastkastītes un profīli dažādos portālos tagad nemaz neeksistē un paroles ir neatgriezeniski nozaudētas…
Mani nepamet cerība, ka kartiņu mode kādreiz atgriezīsies, un savā pastkastītē (ja kāds nezin, tā parasti atrodas jūsu kāpņutelpas pirmajā stāvā, dažiem starp pirmo un otro stāvu) jūs atradīsiet ne tikai kaudzi nevajadzīgas makulatūras, kur dažreiz ir noslēpies kaut kāds rēķins, bet arī kaut ko patīkamu. Ticiet man, jūs būsiet patīkami pārsteigti, cik daudz emociju un prieka jums sniegs šīs kartona gabaliņš šodien un arī turpmākos gadus, jo jums būs saglabājušās atmiņas par šo dienu ne tikai jūsu atmiņā, bet arī jūsu atmiņu kastītē, kuru var paņemt rokās un sajust to siltumu un mīlestību, kas glabājas šajā kastītē!